Akrila krāsas
– ūdens dispersijas krāsas uz poliakrilāta bāzes. Tiek izmantotas celtniecības darbos iekštelpās un ārpus tām, kā arī glezniecībā. Ūdens emulsijas krāsu ražošanas procesā, zinātniekiem nācās apvienot nesavienojamo – ūdenī nešķīstošos polimērus un ūdeni. Radītās polimēru sistēmas ūdenī ieguva nosaukumu – lateksi (emulsijas vai dispersijas). No šejienes arī radās nosaukumi ūdens emulsijas krāsas, ūdens dispersijas un lateksa krāsas.
Akrila krāsas, gluži tāpat kā citas ūdens dispersijas krāsas, var tik atšķaidītas ar ūdeni un iekrāsotas ar ūdens pigmentu pastām, bet atšķirībā no ūdens dispersijas krāsām – pēc izžūšanas kļūst izturīgas pret ūdens iedarbību.
Galvenā akrila krāsu priekšrocība ir to augstā elastība un ūdens atgrūšanas īpašības kombinācijā ar augstu tvaika caurlaidību. Akrila krāsas var klāt ar otu, rullīti vai izsmidzinātāju. Izžūst akrila krāsas pārklājums 30-40 minūšu laikā un gandrīz nesmaržo.
Akrila krāsas slānim piemīt augsta adhēzija un augsts ekspluatācijas raksturojums – tas ir elastīgs, izturīgs, to var mazgāt, kā arī akrila krāsas slānis ilgi saglabā krāsas toni un iztur intensīvu ultravioleto apstarojumu.
Krāsām, ko izmanto interjerā, jābūt vispirms ekoloģiski drošām – ar krāsotam virsmām mājiniekiem jāsaskaras ik dienu un ik stundu.
Videi visdraudzīgākās krāsas ir ūdens dispersijas krāsas. Šādu krāsu saistošā viela tiek atšķaidīta nevis ar neveselīgu organisko šķīdinātāju, bet gan ar ūdeni. Tieši ūdens dispersijas krāsas speciālisti iesaka izmantot uz lielām platībām – sienām, grīdām, griestiem, starpsienām utt. Izmantot alkīda un eļļas krāsas interjerā arī var, taču nelielos daudzumos, piemēram, krāsojot logu rūtis, metāla caurules un apkures radiatorus.
Ūdens dispersijas krāsām piemīt virkne priekšrocību. Piemēram, pēc uzklāšanas tās ļoti ātri izžūst – stundas-pusotras laika (salīdzinājumam: eļļas un alkīda krāsas smērējas vēl vismaz diennakti). Ūdens dispersijas krāsu izmantošanas spektrs ir ļoti plašs. Tās var viegli uzklāt iepriekš gruntētam betonam, ģipškartonam, apmetumam, kokam un pat metālam.
Ir jāņem vēra tas, ka ūdens dispersijas krāsu īpašības un to cena lielā mēra ir atkarīga no tā, kādus polimērus tajā izmanto par saistvielām. Lētākie ir uz polivinilacetātu bāzes izgatavotie sastāvi (PVA). Šādas krāsas labi turas uz virsmām, praktiski neizbalē, taču baidās no mitruma. Tādēļ to izmantošana ir iespējama tikai sausās telpās.
Butadiēna stirolu dispersijas gluži otrādi atšķir ūdensizturīgums. Taču tas ir mazāk izturīgas pret gaismu un laika gaita dzeltē.
Par zelta vidusceļu ūdens dispersijas krāsu sortimenta uzskatami sastāvi uz akrila dispersijas bāzes. Tiem piemīt universālas īpašības un augsti ekspluatācijas rādītāji, taču tie ir daudz dārgāki par „kolēģiem” .